Biežākie evakautora izsaukšanas iemesli vasarā Latvijā saistīti ar neparedzētiem atgadījumiem uz ceļa un bojātu transportlīdzekli. Vasarā bieži gadās arī riepu bojājumi, kas liedz tālāku kustību. Automašīnas bieži jāevakuē arī, ja tās novietotas neatļautā vietā.
Dzinēja pārkaršana
Regulāri jāpārbauda dzinēja temperatūras rādījumi, it īpaši, ja ilgi stāvat sastrēgumā vai veicat garāku braucienu. Vienmēr vērts pārbaudīt, vai temperatūra nepārsniedz normu – mazliet neuzmanības, un motors var pārkarst, it īpaši vecākām mašīnām.
Dzesēšanas šķidruma līmenis ir vēl viens svarīgs punkts – pārbaudiet to pirms katra tālāka brauciena. Ja šķidrums ir zem normas, dzinējs var ātri uzsilt, radot risku. Ilgstoša stāvēšana uz vietas karstā laikā arī palielina pārkaršanas iespēju, tāpēc centieties izvairīties no liekas dīkstāves saulē.
Akumulatora izlādēšanās
Arī vasarā akumulatora izlādēšanās nav retums. Pirms sezonas ieteicams pārbaudīt akumulatora stāvokli, īpaši, ja tas jau kalpo vairāk nekā trīs gadus.
Elektroierīces, piemēram, radio, lādētāji un gaisa kondicionieris, patērē daudz strāvas. Ja motors nav iedarbināts, ilgstoša elektroierīču lietošana var ātri iztukšot akumulatoru. Ja akumulators ir vecs vai ar zemu jaudu, parūpējieties par rezerves uzlādes ierīci.
Riepu bojājumi
Karstums ceļa segumu padara mīkstāku, attiecīgi riepas uzkarst straujāk. Bieži cilvēki nepamana, ka spiediens riepās vasarā paaugstinās – pārbaudiet to vismaz reizi nedēļā.
Protektora dziļums ir svarīgs, lai riepas neslīdētu vai neplīstu, tāpēc pirms došanās ceļā novērtējiet to stāvokli. Braucot pa bedrainiem vai neregulāriem ceļiem, bojājumi notiek biežāk. Ja redzat plaisas vai pumpas, labāk riepu nomainīt.
Kā sagatavot auto karstumam
- Pārbaudiet dzesēšanas šķidrumu un eļļas līmeni.
- Novērtējiet riepu spiedienu un to stāvokli.
- Notestējiet akumulatoru, īpaši pirms tālākiem braucieniem.
- Sargājiet auto no ilgstošas saules iedarbības.
Ceļu specifika vasarā
Vasaras ceļojumi bieži nozīmē garākus braucienus ārpus pilsētas, brīvības sajūtu un jaunu piedzīvojumu meklēšanu. Tomēr Latvijas ceļi vasarā sagādā arī dažādus pārbaudījumus, kas prasa gan uzmanību, gan sagatavotību. Nevienam negribas sabojāt savu atvaļinājumu, tāpēc vērts zināt galvenos riskus un iespējas, kā no tiem izvairīties.
Grants ceļi
Braucot pa grants ceļiem, jāņem vērā, ka tie vasarā var kļūt īpaši slideni un putekļaini. Bieži vien grants ceļi pēc stipra lietus vai ilgstošas sausuma kļūst grūtāk izbraucami, rodas dziļas rises. Pat pieredzējušiem šoferiem vasarā grants ceļš var kļūt par īstu pārbaudījumu, īpaši, ja nepazīst maršrutu vai nav pierasts pie šāda seguma.
Ātra braukšana pa grants ceļu var viegli novest pie vadības zaudēšanas un automašīnas bojājumiem. Daudzi šoferi Latvijā ir piedzīvojuši situāciju, kad grants uz ceļa sabirst līdz pašai apakšai un ikviens akmens var nodarīt kaitējumu automašīnas apakšai. Pēc katra brauciena pa grants ceļiem vērts pārbaudīt auto virsbūvi, riepas un apakšā esošās detaļas, lai laicīgi pamanītu bojājumus.
Auto, kas bieži tiek lietots grants ceļos, būtu jāpārbauda biežāk – jāuzliek izturīgākas riepas, jāņem līdzi rezerves ritenis un jānodrošina auto ar parocīgiem instrumentiem. Tāpat svarīgi izvēlēties drošu ātrumu, jo nevienam negribas sabojāt atvaļinājuma prieku ar evakuatora izsaukšanu.
Bedres uz ceļiem
Bedres Rīgas un citu pilsētu ielās vasarā kļūst īpaši bīstamas, jo satiksme ir intensīva un dažreiz tās nav pamanāmas laikus.
Lielākas bedres visbiežāk bojā automašīnas ritošo daļu – atsperes, amortizatorus, diskus. Ja pa dienu vēl var tās pamanīt, tad vēlu vakarā vai lietus laikā tās kļūst grūtāk saskatāmas.
Regulāri jāpārbauda riepu stāvoklis – vasaras laikā bedres var sabojāt gan riepas, gan arī diskus. Gudri ir izvēlēties maršrutus, kas ļauj izvairīties no visbīstamākajām ielām, piemēram, izmantojot Waze vai Google Maps lietotāju atsauksmes.
Iestigšana bezceļos
Vasarā daudzi dodas tālāk no asfaltētajiem ceļiem, lai izbaudītu dabu, taču tas nes līdzi risku iestigt smiltīs, dubļos vai meža takās. Tāpēc auto sagatavošana bezceļu braukšanai ir būtiska – jābūt labām riepām, pietiekamam degvielas daudzumam, lukturim, auklai vai trosēm.
Pārmērīga slodze – pārāk daudz pasažieru vai bagāžas – var padarīt auto smagāku un veicināt iestigšanu. Apstākļi mainās ātri: pēkšņs lietus Latvijā var padarīt lauku ceļus neizbraucamus.
Tukša degvielas tvertne
Degvielas līmenis jāpārbauda pirms katra brauciena, īpaši, ja plānots tālāks ceļš ārpus pilsētas. Braukšana ar minimālu degvielas daudzumu mēdz beigties ar neplānotu apstāšanos ceļa malā.
Sekošana degvielas patēriņam palīdz izplānot pieturas vietas un laicīgi papildināt degvielas tvertni.
Vasara uz Latvijas ceļiem mēdz pārsteigt ar īpatnībām – riepas plīst no karstuma, akumulators beidz savu dzīvi tieši brīvdienās, motors sāk vārīties rindā uz Saulkrastiem, un benzīntanki parasti ir pārāk tālu, kad tie vajadzīgi visvairāk. Pieredze rāda – sagatavots šoferis reti paliek uz ceļa viens. Esi vērīgs, pārbaudi auto un neņem galvā, ja sanāk kāda ķibele.
